Kokzāģētavas plānošana

Kokzāģētavas ražošanas plānošana: horizonts, pasūtījumu kopums un ienesīguma prognozēšana

Kokzāģētavas ražošanas plānošana: horizonts, pasūtījumu kopums un ienesīguma prognozēšana

Kokzāģētavas ražošanas plānošana

Ja komercdarbība nosaka rīcības brīvību, plānošana izlemj, cik daudz no tās jūs faktiski izmantojat. Mūsuprāt, plānošana ir spēcīgs sviras punkts un bieži nepietiekami izveidots, jo tā mēdz dzīvot izklājlapās un viena tehnologa galvā. Šajā rakstā izskaidrots, kāpēc īsa horizonta plānošana ierobežo plānotāju, kas mainās, ja plāno logā, un kā praksē izskatās laba kokzāģētavas optimizācija — balstoties uz zāģēšanas partiju plānošanu un skaidru iznākuma modeli, nevis uz pieredzes likumiem. Skaitļi ir marķēti pēc izcelsmes: citēti no avota, SawmillSmart paša novērtējums vai ilustratīvi.

Kāpēc plānošana ir lielākā sviras svira

Komercdarbība nosaka izvēlni, ar kuru plānotājam jāstrādā. Šķirošana nosaka, vai plānotāja lēmumi ir fiziski izpildāmi. Zāģēšana, žāvēšana un sausā šķirošana plānu izpilda vai sabojā. Plānošana atrodas ķēdes vidū, un mūsuprāt tā ir visspēcīgākais solis zāģmateriālu iznākuma uzlabošanai, jo tas ir vienīgais solis, kas izvēlas. Katrs cits solis vai nu sagatavo ievadi šai izvēlei, vai veic tās sekas. „Visspēcīgākais” ir mūsu vērtējums, nevis izmērīts soļu rangs. Pētniecības literatūra gan raksturo kokzāģētavu ražošanas plānošanu kā Argentīnas kokzāģētavu nozares galveno faktoru (Vanzetti et al., 2018) un kā sarežģītu, cita starpā izejmateriāla neviendabīguma dēļ (Chabanet et al., 2022).

Daudzas kokzāģētavas nepietiekami iegulda plānošanā kāda konkrēta iemesla dēļ: plānošana neizskatās pēc darba. Pārdevējs runā pa tālruni. Zāģis ir skaļš un redzams. Žāvēšanas kamerai ir temperatūras rādījumi un skaidri cikla laiki. Tehnologs sēž pie galda ar izklājlapu un izlemj, kāda zāģēšanas shēma rīt tiks palaista līnijā. No malas tas izskatās pēc papīru darba. Patiesībā šī izvēle nosaka, kādus dēļus līnija ražos un par kādu cenu tos var pārdot.

Šī raksta tēze ir vienkārša: plānošana pa vienai maiņai, ar pasūtījumu portfeli, kas nejauši ir atvērts, pēc pieredzes likumiem, ko tehnologs uzkrājis gadu gaitā, var atstāt neizmantotu iznākumu un pasūtījumu segumu. Cik daudz, atkarīgs no kokzāģētavas, un mēs neapgalvojam universālu skaitli. Mūsu piedāvātais risinājums ir strukturāls, nevis personisks. Aizstājiet vienas maiņas horizontu ar plānošanas logu. Aizstājiet slēgto pasūtījumu portfeli ar pasūtījumu kopumu, kas ir aptuveni 1,5× ražošanas apjoma (SawmillSmart pieredzes likums, paskaidrots tālāk). Aizstājiet pieredzes likumus ar iznākuma modeli, kas kvantificē kompromisus.

Pārējā raksta daļā aplūkota katra šī risinājuma daļa.

Maiņu slazds — kāpēc dzirnavas pēc noklusējuma izmanto īstermiņa plānošanu

Pirms pāriet pie tā, kas ir horizonta plānošana, vērts saprast, kāpēc daudzas kokzāģētavas to nedara. Īsā atbilde: plānošana pa maiņām šķiet drošāka un sakrīt ar to, kā organizēta pārējā kokzāģētava. Mūsuprāt, tā parasti atstāj vērtību neizmantotu. Tālāk minētie trīs spēki un četras izmaksas ir SawmillSmart novērojumi no projektu darba, nevis aptauju rezultāti.

Kāpēc plānošana pa maiņām ir tik izplatīta

Trīs spēki virza kokzāģētavas uz īso horizontu:

Informācija, kas tehnologam ir pirmdienas rītā, šķiet konkrēta. Šodienas sašķirotais baļķu buferis ir tas, kas atrodas tehnologa priekšā. Šodienas atvērtie pasūtījumi ir pasūtījumu portfelī. Šodienas zāģēšanas līnija ir uzstādīta tā, kā tā bija piektdien. Rītdiena ir nenoteiktāka — klients var atlikt, zāģim var būt nepieciešama pauze regulēšanai, baļķu piegāde var kavēties. Tāpēc tehnologs plāno to dienu, ko redz, un paļaujas, ka nākamo dienu atrisinās, kad tā pienāks.

Reaktīvā kultūra to atalgo. Kad klients piektdienas pēcpusdienā zvana ar steidzamu pasūtījumu, atbilde, ko visi ciena, ir „mēs atradīsim veidu, kā to iespiest”. Šāda atbilde ir iespējama tikai tad, ja plāns ir īss. Divu nedēļu plāns, kas saka „mēs varam jūs ievietot 3. nedēļā”, šķiet mazāk izpalīdzīgs nekā „mēs rīt kaut ko izdomāsim”, pat ja divu nedēļu plāns abām pusēm sniegtu labāku ekonomiku.

Rīki to uztur. Izklājlapas ir lieliskas vienas dienas plānam un nožēlojamas slīdošam divu nedēļu plānam. ERP sistēmas parasti reģistrē notikušo, nevis iesaka, kas būtu jādara tālāk. Bez īpašas plānošanas programmatūras berze, plānojot garāku horizontu, ir tik liela, ka neviens to nedara.

Plānošanas pa maiņām slēptās izmaksas

Plānošanas pa maiņām redzamās izmaksas ir nulle — kokzāģētava turpina strādāt. Slēptās izmaksas ir uz grīdas atstāts iznākums un pasūtījumu segums, un tās var parādīties četros veidos:

  • Piespiedu izvēles. Ar vienas maiņas pasūtījumiem un vienas maiņas sašķirotiem baļķiem plānotājam ir tikai dažas zāģēšanas shēmas, no kurām izvēlēties. Izvēlētā shēma ir vismazāk sliktais variants nelielā kopā. Iznākums ir tāds, kādu dod šis vismazāk sliktais variants.
  • Pasūtījumu mētāšana. Pasūtījumi, kurus plānotājs šodien nevarēja ievietot, bez konteksta tiek pārmesti uz rītdienu. Rītdienas plānotājs — dažkārt tā pati persona, dažkārt citas maiņas tehnologs — sāk no nulles.
  • Žāvēšanas kameras nesaskaņotība. Žāvēšana ir svarīgs apstrādes posms kokzāģētavās ar lielu ražošanas apjomu (Huka et al., 2020), un SawmillSmart novērojumā žāvēšanas plūsma ilgst dienas, nevis stundas. Plānotājs, kas strādā ar šodienas zāģēšanas līniju, neredz žāvēšanas kameras partijas, kuras nākamnedēļ būs jāpiepilda. Pustukšas partijas var kļūt par ikdienu.
  • Klientu apkalpošanas kompromisi. Bez horizonta katrs klienta pieprasījums ir bināra izvēle: jā šodien vai nē līdz turpmākam paziņojumam. Kokzāģētavas ar horizontu var droši piedāvāt „piegādāsim 3. nedēļā” — un daži klienti to var dot priekšroku pār steidzīgu apņemšanos.

Horizonta princips — kas mainās, plānojot logā

Horizonta plānošana ir tieši tas, kā izklausās: tā vietā, lai optimizētu vienu maiņu vienlaikus, plānotājs optimizē logu — piemēram, vienas līdz divu nedēļu ražošanu — kā vienu problēmu. Katra maiņa logā joprojām tiek plānota; atšķirība ir tā, ka katras maiņas plāns tiek izvēlēts, zinot visu pārējo maiņu plānus, pilnu sašķiroto baļķu krājumu pa visiem diametriem, pilnu pasūtījumu kopumu un tālāko žāvēšanas plūsmu. Tas ir efektīvas zāģēšanas partiju plānošanas pamats: nevis „kas tiks palaists tālāk?”, bet „kas tiks palaists visā logā un kādā secībā?”

Toyota paralēle — kāpēc šī ideja nav jauna

Horizonta princips nav kokzāģētavu izgudrojums. Zināma tā pamatā esošās domāšanas versija ir Toyota Production System (TPS), kas izstrādāta Toyota Taiichi Ohno vadībā; Sugimori et al. (1977) apraksta, ka tā bija iesakņojusies Toyota iepriekšējos 20 gados. TPS risināja problēmu, kas kokzāģētavai šķiet pazīstama: ražot tikai nepieciešamos produktus, nepieciešamajā laikā un nepieciešamajā daudzumā, vienlaikus turot krājumus minimumā (Sugimori et al.; Toyota Motor Corporation) — kaut gan iekārtas un izejmateriāls ir citi.

Trīs TPS idejas piedāvā noderīgas analoģijas kokzāģētavu optimizācijai (sasaiste ir mūsu interpretācija):

  • Heijunka — ražošanas izlīdzināšana. Toyota izlīdzinātās ražošanas prakse aprakstīta Monden (1994). Kokzāģētavas izpratnē tuvākā atbilsme ir plānošanas horizonts: uzskatīt logu par vienu problēmu. Analoģija ir mūsu; kokzāģētava izlīdzina ko citu.
  • Just-in-Time: tikai tas, kas vajadzīgs, tad, kad vajadzīgs, tādā daudzumā, kāds vajadzīgs. Toyota Just-in-Time raksturo šādi (Toyota Motor Corporation), un Sugimori et al. piebilst, ka krājumi tiek turēti minimumā. Pasūtījumu kopums kokzāģētavām rada līdzīgu kompromisu: ja pasūtījumu kopums ir pārāk mazs, plānotājam nav izvēles; ja pārāk liels, apgrozāmie līdzekļi uzpūšas. 1,5× pasūtījumu kopuma saukšana par „JIT buferi” ir mūsu analoģija, nevis Toyota prakse.
  • Andon — problēmas izcelt uzreiz. Toyota andon tablo iedegas, kad iekārta apstājas vai kad strādnieks pavelk apturēšanas auklu, lai atbildīgā persona varētu reaģēt (Toyota Motor Corporation). Kokzāģētava, kas plānu un faktu pārskata tikai mēneša beigās, par kļūdu uzzina ilgi pēc tās rašanās. Plānotā un faktiskā iznākuma salīdzināšana tajā pašā dienā, kamēr cēloni vēl var izmeklēt, ir andon ideja, pielietota zāģmateriālu iznākuma uzlabošanai.

Analoģija nav ideāla — Toyota samontē standartizētas detaļas standartizētos produktos, savukārt kokzāģētava saņem mainīgu izejmateriālu (baļķus) un no viena baļķa vienlaikus ražo vairākus produktus: diverģents process ar kopražošanu (Dumetz et al., 2016), kurā izejmateriāla neviendabīgums un diverģentās produktu plūsmas apgrūtina darbību vadību (Dumetz et al., 2015). Mēs aizgūstam pamatā esošās idejas — plašāku plānošanas horizontu, pareizi izmērītu buferi, ātru atgriezenisko saiti. Šis raksts neapgalvo, ka kokzāģētavām iespējams Toyota mēroga uzlabojums.

Nākamās četras sadaļas aplūko četrus mehānismus, ar kuriem garāks horizonts var palīdzēt kokzāģētavā. Tas ir SawmillSmart apraksts, un piemēros izmantoti ilustratīvi skaitļi.

Plānošana pa maiņām pret horizonta plānošanu (ilustratīvi) Tie paši baļķi, tie paši pasūtījumi, tā pati līnija — cits plānošanas logs Plānošana pa maiņām — 1 dienas logs Redzamie krājumi: 180 mm 1 diametrs līnijā Redzamie pasūtījumi: 22×100 25×100 2 atvērti atbilstoši pasūtījumi Pieejamās shēmas: A shēma B shēma 2 kandidāti — piespiedu izvēle Rezultāts: piespiedu izvēle Vismazāk sliktais variants nelielā kopā Horizonta plānošana — 2 nedēļu logs Redzamie krājumi: 160 180 200 3 diametri buferī Pasūtījumu kopums (1,5×): 8 atvērti pasūtījumi izvēlei Pieejamās shēmas: P1 P2 P3 P4 P5 12–15 kandidāti — īsta izvēle Rezultāts: īsta izvēle Labākais variants lielā kopā, līdzsvarots visai nedēļai
Ilustratīva diagramma, nevis izmērīti dati: atšķirība nav pūlēs, bet izvēles kopas lielumā, ar kuru plānotājam ļauts strādāt.

1. mehānisms — shēmas izvēles brīvība

Ar vienas maiņas krājumiem un vienas maiņas pasūtījumiem plānotājam var būt tikai dažas derīgas zāģēšanas shēmas, no kurām izvēlēties. Ar vienas līdz divu nedēļu horizontu kandidāti vairojas pa visiem pieejamajiem diametriem un visiem atvērtajiem pasūtījumiem, un plānotājs var izvēlēties dažas shēmas, kas tiks palaistas loga laikā. Skaitļi diagrammā (2 pret 12–15) ir ilustratīvi.

Labākais variants lielākā kopā nekad nav sliktāks par labāko variantu tās apakškopā; cik daudz labāks, atkarīgs no kokzāģētavas, tās baļķiem un pasūtījumiem. Plānotājs, kas strādā ar nelielu kopu, saņem vismazāk slikto variantu. Plānotājs, kas strādā ar lielu kopu, var saņemt patiesi labu. Publicētie kokzāģētavu plānošanas modeļi dara to pašu: tie izvēlas zāģēšanas shēmu kopu katrai plānošanas dienai vienlaikus, pret nepieciešamo pieprasījumu (Vanzetti et al., 2018).

2. mehānisms — krājumu laiks

Sašķirotais baļķu krājums mainās no dienas uz dienu. Diametrs, kas pirmdien ir labi nodrošināts, trešdien var izsīkt un piektdien atkal papildināties. Plānotājs, kas strādā ar šodienas maiņu, ņem to, kas ir viņa priekšā, un zāģē. Plānotājs, kas strādā ar horizontu, var pagaidīt — noteiktu pasūtījumu kopu piešķirt ceturtdienas maiņai, jo līdz tam 200 mm sekcija būs pilna, bet pirmdienas maiņu palaist uz 180 mm.

Ietaupījums šeit nav iznākums uz vienu zāģējumu; tā ir opciju vērtība. Horizonts ļauj plānotājam izlietot baļķu krājumu brīdī, kad tā atbilstība pasūtījumiem ir vislabākā, nevis brīdī, kad tas ir pieejams.

3. mehānisms — nepārtrauktība starp maiņām

Plānošana pa maiņām uzskata katru maiņu par neatkarīgu. Pasūtījums, kas pirmdienas beigās bija izpildīts par 60 %, bez nepārtrauktības tiek pārmests uz otrdienu. Otrdienas plānotājs — iespējams, nākamās maiņas tehnologs — zāģēšanas shēmas izvēli sāk no nulles, bieži izvēloties citādi. Pārējie 40 % no pirmdienas pasūtījuma var prasīt vairāk iestatījumu un vairāk pārkārtošanu, nekā nepieciešams (ilustratīvi procenti).

Horizonta plānošana nodrošina nepārtrauktību starp maiņām. Tā pati zāģēšanas shēma tiek palaista no pirmdienas pēcpusdienas līdz otrdienas rītam, lai izpildītu atvērto pasūtījumu; pārkārtošana notiek vienreiz — pasūtījuma beigās, nevis katras maiņas beigās.

4. mehānisms — saskaņošana ar žāvēšanas plūsmu

Žāvēšana kamerā notiek pēc sava cikla, un pirmdien zāģētie dēļi pirmdien nepabeidz žāvēties. Žāvēšanas kameru piepildīšana un plānošana ir pati par sevi plānošanas problēma (Huka et al., 2020), un nesens vairāku periodu plānošanas pētījums raksturo žāvēšanu kā biežu sašaurinājumu izpildes termiņiem un spējai apmierināt klientu pieprasījumu (Kökten un Bayraktar, 2026). Plānotājs, kas strādā ar šodienas maiņu, neredz, kuras žāvēšanas kameras partijas nākamo otrdien būs gatavas piepildīšanai, tāpēc partijas var tikt komplektētas reaktīvi no dēļiem, kas nejauši nonāk no līnijas.

Horizonta plānošana saskaņo zāģēšanu ar žāvēšanu. Plānotājs, kas redz, ka nākamās otrdienas žāvēšanas kameras partijai vajadzīgi 22 mm dēļi, var iepriekš plānot šīs pirmdienas zāģēšanas shēmu tā, lai tā dotu 22 mm dēļus pareizā apjomā — pārvēršot žāvēšanas kameru no pasīva patērētāja par aktīvu plāna partneri. Cik daudz jaudas tas atgūst, atkarīgs no kokzāģētavas; mums nav neatkarīga skaitļa.

1,5 × pasūtījumu kopums — ievades lieluma noteikšana

Horizonta plānošana darbojas tikai tad, ja ir no kā izvēlēties. 2 nedēļu horizonts ar pasūtījumu portfeli, kas precīzi vienāds ar 2 nedēļu ražošanas apjomu, joprojām rada piespiedu izvēles — katram pasūtījumam kaut kur jānonāk, un optimizācijas uzdevumam nav rezerves. Lai atbrīvotu horizonta vērtību, pasūtījumu kopumam jābūt lielākam par loga ražošanas apjomu. Ar pasūtījumu kopumu mēs saprotam atvērtus, apstiprinātus pasūtījumus, mērītus zāģmateriālu m³ un salīdzinātus ar zāģmateriāliem, ko līnija saražos tajā pašā logā.

SawmillSmart darba pieredzes likums ir aptuveni 1,5× no plānošanas loga ražošanas apjoma. Šī ir heiristika no mūsu projektu darba, nevis vērtība, kas atvasināta no publicēta pētījuma; mēs neatradām neatkarīgu avotu optimālai kopuma attiecībai, un pareizais skaitlis atšķirsies katrā kokzāģētavā. Kā ilustratīvs aprēķins: divu nedēļu logam ar 4 000 m³ zāģmateriālu ražošanu 1,5× kopums nozīmē, ka 4 000 × 1,5 = 6 000 m³ atvērtu, apstiprinātu pasūtījumu ir piemēroti izpildei no šīs ražošanas.

Pasūtījumu kopuma apjoma noteikšana — SawmillSmart pieredzes likums Kopuma lielums kā ražošanas apjoma reizinājums plānošanas logā (pieredzes likums, nevis izmērīti dati) 1.0× 1.3× 1.5× 1.7× 2.0× Piespiedu izvēles Nedaudz izvēles MĒRĶIS Īsta izvēle, pārvaldāmi AL Mazinoša atdeve Optimizācija nav iespējama Labākais iznākums × segums kompromisi pieejami Apgrozāmie līdzekļi sasaistīti, klientu apkalpošanas risks

Kāpēc 1,5×, nevis 1,0× vai 2,0×

Tālāk minētie diapazoni ir pieredzes likumi. Robežvērtības nav ņemtas no pētījuma; tās apraksta, kā šis kompromiss parasti izskatās SawmillSmart projektu darbā.

Zem 1,3× — piespiedu izvēles. Katram portfeļa pasūtījumam plānošanas logā jāiet cauri līnijai. Plānotājam nav rezerves. Optimizācijas uzdevums atkal izvēršas par maiņu slazdu, tikai garākā horizontā.

No 1,3× līdz 1,5× — darbspējīgs. Plānotājam ir zināma izvēle, jo īpaši lielapjoma specifikācijām, kas pārklājas ar vairākiem diametriem. Iznākums un pasūtījumu segums var uzlaboties. Mūsu pieredzes likumā tas ir minimālais darbspējīgais kopums.

1,5× — darba mērķis. Shēmas izvēle ir patiesi atvērta. Plānotājs var vienlaikus līdzsvarot iznākumu, pasūtījumu segumu un žāvēšanas plūsmu. Apgrozāmie līdzekļi, kas sasaistīti solītajos, bet vēl nezāģētajos pasūtījumos, ir pārvaldāmi. Klientu apkalpošanu ir vieglāk saglabāt, jo lielāko daļu pasūtījumu var izpildīt solītajā termiņā.

No 1,7× līdz 2,0× — mazinoša atdeve plus reālas izmaksas. Iznākuma robežpieaugums no lielāka kopuma var noplakt — ir tikai tik daudz shēmu, kas jebkad tiek izvēlētas, lai cik kandidātu pastāvētu. Tikmēr solītajos pasūtījumos sasaistītie apgrozāmie līdzekļi aug, klienti gaida ilgāk, nekā vajadzētu, un garā mazo pasūtījumu aste kopumā sāk vairāk līdzināties pārrezervēšanai nekā optimizācijai.

Kā palielināt kopumu no 1,0× līdz 1,5×

Dažām kokzāģētavām kopums sākas krietni zem 1,0× — pārdošana pieņem pasūtījumus just-in-time, un pasūtījumu portfelis jebkurā brīdī tikko sedz nākamās nedēļas ražošanu. Kopuma palielināšana līdz 1,5× prasa apzinātu komerciālu rīcību. Palīdzēt var trīs prakses:

  1. Pārdot uz priekšu ar piegādes elastību. Fiksēta datuma vietā piedāvājiet piegādes logu, piemēram, 2–3 nedēļas. Daži klienti var piekrist logam apmaiņā pret nedaudz labāku cenu vai prioritāru piekļuvi.
  2. Piesaistiet papildinošus pasūtījumus, nevis dublikātus. Pārdošanai jāmeklē pasūtījumi, kas papildina jau portfelī esošos — plānas specifikācijas pie dominējošiem bieziem pasūtījumiem, aizpildes pasūtījumi nepietiekami piepildītām žāvēšanas kameras partijām (skatiet 1B praksi komercdarbības rakstā).
  3. Veidojiet attiecības ar atbalsta klientiem, kas gatavi apņemties logā. Īss saraksts ar klientiem, kas apņemas apjomu 2 nedēļu logā — nevis fiksētā datumā — dod plānotājam nepieciešamo rezervi. Šie klienti apmaiņā var gaidīt priekšrocību cenu vai apkalpošanu.

Ienesīguma modelis — ienesīgums × pasūtījuma segums, nevis tikai ienesīgums

Lielāks pasūtījumu kopums plānotājam dod vairāk iespēju. Iznākuma modelis ir tas, kas plānotājam pasaka, kura iespēja ir labākā. Un „labākā” izrādās atšķirīga no tā, ko netieši pieņem modelis, kas ņem vērā tikai iznākumu.

Izplatīts plānošanas instinkts — un to, ko kodē kalkulators, kas ņem vērā tikai iznākumu — ir maksimizēt iznākuma procentu: no zāģēšanas shēmu kandidātiem konkrētam baļķa diametram izvēlēties to, kas dod visvairāk kubikmetru zāģmateriālu uz kubikmetru baļķu. Kad izvadam jāatbilst arī atvērtajiem pasūtījumiem, šis mērķis var maldināt, un kļūmes veids ir konkrēts.

Tikai iznākuma slazds

Hipotētiski: zāģēšanas shēma ar 53 % teorētisko iznākumu, kas dod dēļus, kurus neviens pašreizējais klients nevēlas, var būt sliktāka par shēmu ar 51 % teorētisko iznākumu, kas izpilda divus atvērtus pasūtījumus.

53 % shēma dod par 2 pp vairāk zāģmateriālu uz baļķi. 51 % shēma dod par 2 pp mazāk zāģmateriālu uz baļķi — bet katram dēlim ir pircējs par līguma cenu. 53 % shēmas „papildu” dēļi nonāk krājumos (sasaistīti apgrozāmie līdzekļi) vai standarta preču pārdošanā par zemāku cenu uz m³. Vai uzvar 51 % shēma, atkarīgs no šīs cenu starpības; tālāk nostrādātais piemērs parāda aprēķinu un līdzsvara punktu.

Pareizā mērķa funkcija ir iznākums × pasūtījumu segums — zāģmateriālu kubikmetri, kas izpilda atvērtu pasūtījumu par standarta cenu uz kubikmetru baļķu. Citiem vārdiem: ieņēmumi uz m³ baļķu, aprēķināti par cenu, ko pasūtījums faktiski maksā, nevis par cenu, ko dēļi sasniegtu brīvajā tirgū.

Zāģēšanas optimizācijas pētījumi norāda to pašu virzienu. Todoroki un Rönnqvist (2002) saistīja baļķu zāģēšanas optimizāciju ar ražošanu pret pasūtījumu portfeli, izmantojot produktu vērtības, kas tika regulāri atjauninātas atbilstoši iepriekšējai zāģmateriālu ražošanai. Uz trim pasūtījumu portfeļiem, testējot simulācijā ar atzarotiem Pinus radiata baļķiem, produktu optimizācijai bija vajadzīgi mazāk baļķu, lai apmierinātu visu pieprasījumu, nekā tilpuma vai vērtības optimizācijai, tā novērsa nepietiekamu ražošanu un samazināja pārmērīgu ražošanu. Tas ir simulācijas pētījums, nevis izmēģinājums kokzāģētavā, un tas nemēra ietekmi eiro.

Tas maina katru lēmumu. Shēmas tagad tiek sarindotas pēc to gaidāmā ieņēmumu devuma pasūtījumu portfelim plānošanas logā — nevis pēc abstrakta iznākuma. Shēmas izvēle ņem vērā to, kas ir atvērts, nevis to, kas teorētiski ir iespējams. Tehnologs joprojām izvēlas, bet izvēlas, redzot pareizo skaitli.

Nostrādāts piemērs — pirmdienas rīts dzirnavās

Saliksim visas trīs daļas — horizontu, kopumu, iznākuma modeli — vienā pirmdienas rīta zāģēšanas partiju plānošanas scenārijā. Šis ir ilustratīvs piemērs: visi skaitļi ir pieņēmumi, kas izvēlēti, lai parādītu lēmuma struktūru, tie nav izmēroti dati un nav ņemti no konkrētas kokzāģētavas.

Sākumnosacījumi

Ražošanas mērķis šonedēļ: 2 000 m³ baļķu caurlaide (aptuveni 1 000 m³ zāģmateriālu ar aptuveni 50 % iznākumu), vienas līnijas skujkoku kokzāģētava.

Pieejamais sašķirotais baļķu krājums:

Diametra klaseApjoms buferīGaidāmais papildinājums
160 mm600 m³stabils
180 mm800 m³maksimums, līdz ceturtdienai tiek iztērēts
200 mm600 m³papildinājums trešd.–piektd.

Atvērtie pasūtījumi portfelī šajā pirmdienas rītā:

SpecifikācijaNeizpildītais apjomsPiegādes saistība
22×100400 m³šonedēļ (prioritāte)
25×100200 m³šonedēļ
32×100150 m³šonedēļ
47×100250 m³šonedēļ
50×150100 m³šonedēļ

Kopējie atvērtie pasūtījumi šonedēļ: 1 100 m³ zāģmateriālu. Gaidāmā zāģmateriālu ražošana: aptuveni 1 000 m³. Pasūtījumu kopums / ražošana = 1 100 / 1 000 = 1,1×. Pārāk šaurs, lai optimizētu.

Kopums 1,1× — kas plānotājam jādara

Pasūtījumu kopumā būtībā nav rezerves, tāpēc katrs pasūtījums šonedēļ jāzāģē. Plānotājs katrai diametra klasei izvēlas zāģēšanas shēmu ar augstāko iznākumu un ļauj pasūtījumiem sakrist, kā sakrīt.

180 mm baļķiem pieejamā shēma ar augstāko iznākumu ir A shēma — 52 % neto iznākums, no kura 40 % izvada atbilst pastāvīgajiem pasūtījumiem. Plānotājs izvēlas A.

Rezultāts: A shēmas dēļi, kas neatbilst nevienam pastāvīgajam pasūtījumam — ar augstu iznākumu, bet neatbilstoši prioritārajai specifikācijai — uzkrājas krājumos vai tiek pārdoti par standarta preču cenu. Tehnologs sasniedz iznākuma skaitli, bet komerciālā komanda visu nedēļu runā pa tālruni, skaidrojot daļējo piegādi 22×100.

Kopums 1,5× — kas mainās

Tagad iedomājieties, ka pārdošana pēdējās divās nedēļās ir piesaistījusi kopumam papildinošus pasūtījumus. Kopums pieaug par 400 m³ jaunu pasūtījumu — tie dimensionēti tā, lai esošo portfeli papildinātu, nevis dublētu:

  • 22×125 — 150 m³ (piegādājams 2 nedēļās)
  • 22×75 — 100 m³ (aizpilde žāvēšanas kameras partijai)
  • 32×150 — 100 m³ (piegādājams 2 nedēļās)
  • 50×100 — 50 m³ (piegādājams 2 nedēļās)

Kopējais pasūtījumu kopums: 1 500 m³ zāģmateriālu. Gaidāmā zāģmateriālu ražošana: aptuveni 1 000 m³. Pasūtījumu kopums / ražošana = 1 500 / 1 000 = 1,5×. Plānotājam tagad ir patiesa izvēle.

180 mm baļķiem plānošanas rīks, kas sarindo shēmas pret pasūtījumu kopumu (kā to dara SawmillSmart), var parādīt trīs zāģēšanas shēmu kandidātus ar pieņemtām vērtībām:

ShēmaNeto iznākumsShēmas izvada daļa, kas iet pastāvīgajiem pasūtījumiem (pieņemts)
A52%22×100 (40 % no izvada) — pārējais nepārdots
B51%22×100 (60 % no izvada) — pārējais nepārdots
C49%22×100 (60 % no izvada) + 22×125 (25 %) + 22×75 (15 %) — 100 % atvērtajiem pasūtījumiem

Ar kopumu 1,1× plānotājs izvēlējās A. Iznākums 52 %, bet segums bija problēma.

Ar kopumu 1,5× plānotājs izvēlas C. Shēma dod 49 % iznākumu — par 3 procentpunktiem mazāk nekā A — bet katrs tās saražotais dēlis izpilda pastāvīgo pasūtījumu par līguma cenu. Nav atkrišanas uz standarta preču cenu. Prioritārais 22×100 pasūtījums no tiem pašiem baļķiem saņem lielāku sava apjoma daļu (60 % no shēmas izvada, nevis 40 %), un 22×125 un 22×75 aizpildes pasūtījumi virzās paralēli.

Ekonomiskais aprēķins

Svarīgi, ka plānotājs nav zaudējis iznākuma vērtību. Viņš ir apmainījis virsraksta iznākumu pret ieņēmumiem uz m³. Izejiet cauri aprēķinam ar pieņemtām cenām — 280 €/m³ kā pastāvīgo pasūtījumu līguma cena un 240 €/m³ kā standarta preču atkrišanas cena — uz 1 000 m³ baļķu:

RādītājsA shēma (tikai iznākums)C shēma (iznākums × segums)
Neto iznākums52%49%
Zāģmateriāli no 1 000 m³ baļķu520 m³490 m³
Apjoms pastāvīgajiem pasūtījumiem208 m³ (40 %)490 m³ (100 %)
Apjoms standarta preču pārdošanai312 m³ (60 %)0 m³
Ieņēmumi par 280 € / 240 € uz m³133 120 €137 200 €
Efektīvā cena uz m³ zāģmateriālu256 €280 €
Ieņēmumi uz m³ baļķu ievades133 €137 €

Formulas. A shēma: zāģmateriāli = 1 000 × 0,52 = 520 m³; pastāvīgajiem pasūtījumiem = 520 × 0,40 = 208 m³; standarta preču pārdošanai = 520 − 208 = 312 m³; ieņēmumi = 208 × 280 € + 312 × 240 € = 58 240 € + 74 880 € = 133 120 €. C shēma: zāģmateriāli = 1 000 × 0,49 = 490 m³, viss pastāvīgajiem pasūtījumiem; ieņēmumi = 490 × 280 € = 137 200 €. Uz m³ baļķu ievades: 133,12 € pret 137,20 €, starpība 4,08 €.

Ar šiem pieņēmumiem C shēma dod aptuveni 4 € lielākus ieņēmumus uz m³ baļķu ievades nekā A shēma, vienlaikus izskatoties — jebkuram, kas skatās tikai uz iznākuma kolonnu — kā sliktākā shēma. Ar 2 000 m³ baļķu nedēļā 4,08 € × 2 000 = 8 160 € nedēļā jeb aptuveni 408 000 € gadā 50 darba nedēļās. Rezultāts pilnībā atkarīgs no pieņemtās cenu starpības un no pieņemtās A shēmas izvada daļas, kas neatrod pastāvīgo pasūtījumu: A shēma uzvar, ja standarta preču cena ir virs 253 €/m³ (līdzsvara punkts: 208 × 280 + 312 × p = 137 200, tātad p = 253,08 €). Pirms secinājumu izdarīšanas veiciet to pašu aprēķinu ar savām cenām. Šajā piemērā atšķiras tikai plānošanas loģika: tie paši baļķi, tā pati līnija.

Šis ir iznākuma modeļa pamatojums vienā piemērā. Maiņu plānotājs ar kopumu 1,1× izvēlas A. Horizonta plānotājs ar kopumu 1,5× un iznākuma reizināts ar segumu modeli izvēlas C. Tie paši dati, cits mērķis, cita atbilde.

Anonimizēts gadījums — peļņa, segums un ieņēmumi kopā

Iepriekš nostrādātais piemērs ir ilustratīvs. Turpmāk aprakstītais gadījums ir reāls zāģmateriālu iznākuma uzlabošanas projekts, anonimizēts, lai saglabātu komerciālo konfidencialitāti.

Vidēja izmēra Eiropas skujkoku kokzāģētava — aptuveni 140 000 m³ baļķu gadā, jaukta priede un egle, vienas līnijas ražošana ar daudzzāģu primāro sadalīšanu un iekļautu dalītāju — no izklājlapās balstītas plānošanas pa maiņām pārgāja uz horizonta plānošanu ar 1,5× pasūtījumu kopumu un iznākuma–seguma modeli. Dati pirms/pēc iegūti no diviem secīgiem ceturkšņiem ar salīdzināmu baļķu sastāvu un pasūtījumu portfeļa struktūru.

Anonimizētais gadījums — trīs rādītāji mainījās kopā Anonimizēti dati no reāla SawmillSmart klienta kokzāģētavas, ~140 000 m³/gadā, ceturksni pēc ieviešanas Neto iznākums % zāģmateriālu / m³ baļķu 46% pirms 51% pēc +5 pp Pasūtījumu segums % zāģmateriālu pastāvīgajiem pasūtījumiem 64% pirms 88% pēc +24 pp Vid. ieņēmumi / m³ pārdoti zāģmateriāli 247 € pirms 265 € pēc +18 € / m³ Tā pati līnija, tā pati brigāde, tie paši baļķi — viens ceturksnis pēc ieviešanas Iznākums, pasūtījumu segums un ieņēmumi mainījās — jo visi trīs izriet no viena un tā paša lēmuma Kopējā ietekme uz maržu: aptuveni 1,8 milj. €/gadā uz ~100 000 m³ zāģmateriālu izlaides

Ko trīs rādītāji pasaka kopā

Lielākā daļa plānošanas sarunu koncentrējas tikai uz iznākumu, jo to ir vieglāk uzraudzīt. Iepriekš aprakstītais gadījums parāda, kāpēc skatīšanās tikai uz iznākumu palaiž garām lielāko stāstu.

Iznākums pieauga par 5 procentpunktiem. No 46 % līdz 51 %. Šis ir virsraksta skaitlis — tie paši baļķi dod vairāk zāģmateriālu. Tas ir aptuveni 1,4 milj. €/gadā vērts papildu zāģmateriālu izlaidē par vidējo tirgus cenu.

Pasūtījumu segums pieauga par 24 procentpunktiem. No 64 % līdz 88 %. Kokzāģētava no aptuveni divu trešdaļu zāģmateriālu pārdošanas pret atvērtiem līgumiem pārgāja uz gandrīz visu pārdošanu. Pārējie 36 % (pirms tam) nonāca krājumu uzkrāšanā vai standarta preču pārdošanā ar atlaidi. Šī pārmaiņa vien — tas pats zāģmateriālu apjoms, bet lielāka daļa nonāk pastāvīgajos pasūtījumos — bija aptuveni 400 tūkst. €/gadā vērta ieņēmumu struktūras uzlabojuma.

Vidējie ieņēmumi uz m³ zāģmateriālu pieauga par 18 €. No 247 € līdz 265 €. Tās ir pasūtījumu seguma uzlabojuma sekas: zāģmateriāli, kas nonāk pie līguma, tiek apmaksāti par līguma cenu, bet zāģmateriāli, kas nenonāk, nonāk standarta preču segmentā par 30–50 € mazāk par m³. Ieņēmumu uz m³ izmaiņa kopā ar iznākuma pieaugumu veido virsrakstā minēto gada ietekmi uz maržu.

Kopā šie trīs rādītāji pasaka visu stāstu, ko iznākums vien slēpj. Kokzāģētava saražoja vairāk zāģmateriālu, lielāku to daļu pārdeva par pastāvīgo pasūtījumu cenām un nopelnīja vairāk uz pārdoto m³. Neviens no šiem trim nav pārējo cēlonis — tie visi ir viena un tās pašas augšupējās izmaiņas, labākas plānošanas, sekas.

Kā SawmillSmart īsteno horizonta plānošanu

Viss iepriekš minētais ir princips. SawmillSmart Planning ir viens tā īstenojums. Šajā sadaļā aprakstīts tikai tas, ko SawmillSmart publicē savās produkta lapās (produkta pārskats, kā tas darbojas), un nav izteikti apgalvojumi ārpus tā.

SawmillSmart ir ražošanas plānošanas programmatūra kokzāģētavām. Tā optimizē ražošanas plānošanu vairāku nedēļu horizontā — parasti vairākās nedēļās —, izvērtējot tūkstošiem zāģēšanas kombināciju, un uztur slīdošu četru nedēļu plānu. Tai nav vajadzīgas jaunas iekārtas līnijā.

1. prakse — zāģēšanas shēmas, kas izvērtētas pret jūsu pasūtījumu portfeli

Kā tas darbojas. Plānotājs ielādē ievadi, ko kokzāģētava jau uztur: baļķu sortimentu (suga, diametrs, garums, skaits), pasūtījumus vai pieprasījuma plānu un zāģēšanas līnijas jaudas, zāģēšanas parametrus un maiņu struktūru. Pasūtījumus var importēt no Excel. Pēc tam SawmillSmart izvērtē iespējamās zāģēšanas shēmu, ražošanas sadales un secības kombinācijas ar visiem definētajiem ierobežojumiem vienlaikus un izvēlas kombināciju, kas maksimizē iznākumu, vienlaikus nodrošinot pieprasījuma izpildi.

Kas ir citādi. Izklājlapas iznākuma kalkulators var pateikt vienas shēmas teorētisko iznākumu uz viena baļķa diametra. Tas nevar pateikt, vai dēļi, ko šī shēma dod, atbilst atvērtam pasūtījumam. SawmillSmart sarindo simulētus scenārijus pēc zāģmateriālu iznākuma, baļķu izmaksām un izpildes atbilstības, tāpēc jautājums šim baļķu kopumam un šim pasūtījumu kopumam — kuras shēmas ir vērts palaist? tiek atbildēts vienuviet.

Izvade, ko redz plānotājs. Sarindots scenāriju saraksts ar pilnu ekonomisko sadalījumu — apstrādātie m³, iznākums %, vērtība uz baļķi un kopējās ražošanas izmaksas —, ko var salīdzināt blakus. Tehnologs joprojām izvēlas.

2. prakse — iznākums redzams pirms zāģēšanas

Ko tā dara. Katrs simulācijas palaidiens parāda iznākumu %, pirms kaut kas tiek nodots līnijai. Katrai simulācijas zāģēšanas shēmai SawmillSmart attēlo šķērsgriezumu pret faktisko baļķa diametru — dēļu izvietojumu, apaļmales pieļaujamības zonas un efektīvās zonu robežas — blakus rādot iznākuma procentu, dēļu skaitu un baļķa tilpumu.

Kāpēc tas ir svarīgi. Bez skaitļa acu priekšā katra zāģēšanas shēma ir derības: tehnologs nodod shēmu, līnija to palaiž, un faktiskais iznākums parādās maiņas beigās, par vēlu, lai izvēlētos citādi. Ar simulētu skaitli plānotājs var salīdzināt shēmas, pirms apņemas. Simulācija ir tikpat laba kā tās ievade: paša SawmillSmart materiāli norāda, ka ievades kvalitāte nosaka plāna kvalitāti.

3. prakse — slīdošs plāns, kas tiek atjaunināts

Ko tā dara. Slīdošais plānotājs uztur plānu nākamajām četrām nedēļām un atjaunina to, mainoties pasūtījumiem, krājumiem vai līnijas apstākļiem. Operatīvā plāna skats rāda pasūtījumu izpildes gaitu, iesaldētās zonas aizsardzību apstiprinātajām maiņām, plāna segumu % un brīdinājumus par riskam pakļautiem pasūtījumiem, un maiņu grafiks tiek ģenerēts no apstiprinātā plāna.

Kāpēc tas ir svarīgi. Pasūtījumi, baļķi un līnijas apstākļi mainās logā, un horizonta plāns, ko nevar pārskatīt, vairs nav plāns. Vai konkrēta kokzāģētava iegūs cerēto ieguvumu, ir atkarīgs no tās datiem, ierobežojumiem un pasūtījumu portfeļa, tāpēc SawmillSmart paša piedāvājums ir demonstrācijā veikt simulāciju ar kokzāģētavas reālajiem datiem.

Kādi ir SawmillSmart paša skaitļi

SawmillSmart produkta lapā norādīts vidējais iznākuma uzlabojums 2–4 % salīdzinājumā ar plānošanu pa maiņām. Tas ir SawmillSmart paša novērtējums, nevis neatkarīgs pētījums, un metode tur nav publicēta. Produkta lapā nav norādīts, vai šis rādītājs ir procenti vai procentpunkti. Iepriekš aprakstītais gadījums ir anonimizēti SawmillSmart klientu dati no vienas kokzāģētavas. Jūsu kokzāģētavai vienīgais jēgpilnais skaitlis ir tas, kas aprēķināts ar jūsu pašu datiem.

Kas plānošana NAV - trīs anti-modeļi

Sarunās par kokzāģētavu plānošanu bieži sajauc trīs atšķirīgas funkcijas. Katra no tām darbplūsmā atrodas blakus plānošanai, un katru cilvēki, kuri šo vārdu lieto brīvi, dažkārt sauc par plānošanu. Neviena no tām nav tas, par ko ir šis raksts, un to sajaukšana var būt viens no iemesliem, kāpēc kokzāģētavas nepietiekami iegulda īstā plānošanā.

1. antimodelis — plānošana nav grafiku sastādīšana

Grafiku sastādīšana atbild uz jautājumu „kas kad darbojas?” — pirmdienas rīta maiņa, otrdienas pēcpusdienas maiņa, piektdienas nakts. Grafiku sastādīšana ir kalendāra vingrinājums. Tā rūpējas par resursu pieejamību, maiņu nodrošinājumu un apkopes logiem.

Plānošana atbild uz citu jautājumu: „ko mums vajadzētu zāģēt, no kuriem baļķiem, pret kuriem pasūtījumiem?” — iznākuma un seguma vingrinājums. Plānošanas izvade baro grafiku, bet pats grafiks neko neoptimizē. Ideāli saplānota kokzāģētava, kas palaiž neoptimālas zāģēšanas shēmas, dod neoptimālu iznākumu ar lielisku laika izvēli.

Mūsuprāt, labāka grafiku sastādīšanas rīka iegāde pati par sevi nenovērš plānošanas trūkumu.

2. antimodelis — plānošana nav rindas kārtošana

Rindas kārtošana ir secība, kādā tiek zāģēti atvērtie pasūtījumi. Pirmais iekšā, pirmais ārā. Lielākais vispirms. Pēc piegādes datuma. Pēc klienta prioritātes. Tie ir rindas noteikumi, un lielākajai daļai kokzāģētavu tie ir — skaidri izteikti vai netieši.

Rindas noteikumi atrodas aiz plānošanas. Plānotājs izlemj, kuras zāģēšanas shēmas palaist; rindas kārtošana ir svarīga tikai pēc šī lēmuma, lai izvadu piešķirtu konkrētiem pasūtījumiem. Lieliska rindas kārtošanas sistēma, pielietota sliktam lēmumam par zāģēšanas shēmu, dod sakārtotu zemu iznākumu zāģējumu piegādi.

3. antimodelis — plānošana nav pasūtījumu ievade

Pasūtījumu ievade ir darbplūsma, kā klienta pasūtījumu iegūt sistēmā: specifikācija, apjoms, piegāde, cena. Tā ir komerciāla funkcija (skatiet kokzāģētavas komercdarbību).

Pasūtījumu portfelis ir plānošanas ievade, nevis pati plānošana. Sakārtots pasūtījumu portfelis ir labas plānošanas priekšnoteikums; tas to neaizstāj. Labāka pasūtījumu ievade padara ievadi tīrāku; tā nemaina optimizācijas soli, kas to izmanto.

Ko darīt šonedēļ — kontrolsaraksts

Pieci diagnostikas pasākumi, kas atklāj, kur jūsu kokzāģētavā var būt plānošanas trūkums un ko ar to darīt. Robežvērtības ir SawmillSmart pieredzes likumi triāžai, nevis validēti etaloni.

Kokzāģētavas plānošana — 1. nedēļas kontrolsaraksts

  • Aprēķiniet savu pasūtījumu kopuma attiecību. Atvērto pasūtījumu kopējais apjoms ÷ ražošanas apjoms plānošanas logā, abi zāģmateriālu m³. Zem aptuveni 1,3× izvēlei ir maz vietas, lai kādi būtu rīki. Virs aptuveni 1,7× kopums var būt pārāk liels un klientu apkalpošana pakļauta riskam.
  • Auditējiet vienu nedēļu plānotā un faktiskā iznākuma. Izgūstiet katras maiņas plānoto iznākumu pēdējā nedēļā un salīdziniet ar faktisko. Starpība, kas lielāka par aptuveni 2 procentpunktiem, liecina, ka plāns nav balstīts reālā iznākuma modelī.
  • Izvēlieties vienu atvērtu pasūtījumu un izsekojiet to cauri pagājušajai nedēļai. Savam augstākās prioritātes atvērtajam pasūtījumam saskaitiet, cik atsevišķās zāģēšanas shēmās tas nedēļas laikā parādījās. Vairāk nekā aptuveni 3 liecina, ka nepārtrauktība ir pārrauta; pasūtījums tiek pārplānots katrā maiņā.
  • Aizejiet uz žāvēšanas kameru. Saskaitiet nepilni piepildītās partijas pēdējā nedēļā. Katra nepilni piepildīta partija var būt tālāks pierādījums plānošanai, kas neredzēja žāvēšanas plūsmu.
  • Pajautājiet tehnologam, kādus rīkus viņš faktiski izmanto plānošanai. Ja atbilde ir „Excel” vai „mēs vienmēr palaižam shēmu X diametram Y” — iespējams, ciklā nav iznākuma modeļa. Tas ir plānošanas trūkums.

Kurp doties tālāk

Ja divi vai vairāki iepriekš minētie kontrolsaraksta punkti izrādījās sarkani, plānošanas trūkumu var būt vērts kvantificēt tieši. Demonstrācijā SawmillSmart kopā ar jums izskata jūsu pasūtījumu struktūru un parāda reālu simulācijas izpildi.

„Mēs nezinām, kāds iznākums mūsu baļķiem faktiski sasniedzams.” → SawmillSmart parāda iznākumu % katram simulētajam scenārijam un zāģēšanas shēmai, pirms jūs apņematies.
„Mēs neredzam, kā virzās mūsu pasūtījumi, līdz mēneša beigām.” → Operatīvā plāna skats rāda pasūtījumu izpildes gaitu, plāna segumu % un brīdinājumus par riskam pakļautiem pasūtījumiem.
„Mūsu plānotājs ir viens cilvēks un izklājlapa.” → SawmillSmart veic horizonta loga optimizāciju un piedāvā sarindotus scenārijus, ko plānošanas komanda pārskata un apstiprina.

Pieprasiet demonstrāciju ar jūsu datiem Vairāk rakstu

Avoti un tālāka lasāmviela

Katrs tālāk minētais avots pārbaudīts pret tā Crossref ierakstu. Apgalvojumi, uz kuriem balstāmies, nāk no kopsavilkuma (lasīts caur OpenAlex), no atvērtās piekļuves pilnā teksta (Vanzetti et al., 2018) vai no pašas lapas (Toyota); Monden nodaļa pārbaudīta tikai pēc nosaukuma un metadatiem, tās kopsavilkums nav atvērts. Kas nav no avota: 1,5× pasūtījumu kopums un tā diapazoni (SawmillSmart pieredzes likums), nostrādātais piemērs (pieņemti skaitļi), anonimizētais gadījums no reālas kokzāģētavas (SawmillSmart klientu dati, viena kokzāģētava) un 2–4 % novērtējums (SawmillSmart paša).

Kokzāģētavu plānošana un zāģēšanas optimizācija

  1. Todoroki, C.L., & Rönnqvist, M. (2002). Dynamic control of timber production at a sawmill with log sawing optimization. Scandinavian Journal of Forest Research, 17(1), 79–89. doi:10.1080/028275802317221118
  2. Vanzetti, N., Broz, D., Corsano, G., & Montagna, J.M. (2018). An optimization approach for multiperiod production planning in a sawmill. Forest Policy and Economics, 97, 1–8. doi:10.1016/j.forpol.2018.09.001
  3. Chabanet, S., Bril El-Haouzi, H., Morin, M., Gaudreault, J., & Thomas, P. (2022). Toward digital twins for sawmill production planning and control: benefits, opportunities, and challenges. International Journal of Production Research, 61(7), 2190–2213. doi:10.1080/00207543.2022.2068086
  4. Dumetz, L., Gaudreault, J., Thomas, A., Marier, P., Lehoux, N., & El-Haouzi, H. (2015). A simulation framework for the evaluation of production planning and order management strategies in the sawmilling industry. IFAC-PapersOnLine, 48(3), 622–627. doi:10.1016/j.ifacol.2015.06.151
  5. Dumetz, L., Gaudreault, J., Thomas, A., Lehoux, N., Marier, P., & El-Haouzi, H. (2016). Evaluating order acceptance policies for divergent production systems with co-production. International Journal of Production Research, 55(13), 3631–3643. doi:10.1080/00207543.2016.1193250

Žāvēšana kamerā un plānošana

  1. Huka, M.A., Rindler, C., & Gronalt, M. (2020). Scheduling and loading problem for multiple, identical dry kilns. Flexible Services and Manufacturing Journal, 33(2), 312–336. doi:10.1007/s10696-020-09386-4
  2. Kökten, E.S., & Bayraktar, T. (2026). Integrated production and drying-capacity planning in sawmilling: a multi-period mixed integer linear programming optimization approach. Forest Products Journal, 76(2), 183–194. doi:10.13073/fpj-d-26-00007

Toyota Production System

  1. Sugimori, Y., Kusunoki, K., Cho, F., & Uchikawa, S. (1977). Toyota production system and Kanban system: materialization of just-in-time and respect-for-human system. International Journal of Production Research, 15(6), 553–564. doi:10.1080/00207547708943149
  2. Monden, Y. (1994). Smoothed production helps Toyota adapt to demand changes and reduce inventory. In: Toyota Production System, Springer, 63–73. doi:10.1007/978-1-4615-9714-8_4
  3. Toyota Motor Corporation. Toyota Production System (company page on Just-in-Time, jidoka and andon; accessed 2026-10-23). global.toyota

Gadījums (iznākums 46 % → 51 %, pasūtījumu segums 64 % → 88 %, ieņēmumi +18 €/m³) ir anonimizēti SawmillSmart klientu dati no vienas reālas Eiropas skujkoku kokzāģētavas. Pirmdienas rīta nostrādātajā piemērā izmantoti pieņemti skaitļi ilustrācijai, un tas nav ņemts no konkrētas kokzāģētavas.

SawmillSmart
Aplūkojiet horizonta plānošanu praksē

Zāģēšanas shēmu optimizācija vairākām nedēļām pret jūsu pasūtījumu portfeli, iznākums % redzams pirms zāģēšanas un slīdošs četru nedēļu plāns.

Produkta pārskats → Kā tas darbojas